MyFitness

Rudens un ziemas sezonā, kad dienas gaišais laiks kļūst īsāks un āra gaisa temperatūra pazeminās, ārā skriet kļūst arvien nepatīkamāk. Tomēr tas nav šķērslis, lai pārtrauktu aerobās aktivitātes un atliktu ar skriešanu saistīto mērķu realizēšanu.

Lai gan gandrīz katram, kurš aizraujas ar skriešanu būs viedoklis par to, kur labāk veikt skriešanus treniņus –  brīvā dabā vai uz skrejceliņa, svarīgi atcerēties, ka uz jautājumu, kur labāk veikt skriešanas treniņu nav pareizas vai nepareizas atbildes, abiem veidiem ir savi plusi un mīnusi. Visos MyFitness klubos ikviens, neskatoties uz laika apstākļiem, var turpināt savus skriešanas treniņus, izmantojot skrejceliņa trenažieri.

Skrienot uz skrejceliņa, tiek absorbēts trieciens, kā arī nav jārēķinās ar laikapstākļiem un gaisa temperatūru, kas ietekmē arī mūsu skriešanas apģērba izvēli. Skrienot uz skrejceliņa vieglāk ir saglabāt vēlamo skriešanas tempu, intervālus un laiku.

Ja esi jau izmantojis skrejceliņu un jūties komfortabli, bet vēlies savu treniņu pielīdzināt skrējienam brīvā dabā, tad skrejceļa slīpumu vari pacelt par  1-2%.  Papildus der arī atcerēties, ka skrejceliņa balsti ir domāti tikai drošai uzkāpšanai un nokāpšanai no trenažiera. Skrienot pa skrejceliņu, roku vēzieni jāveic tāpat kā skrienot brīvā dabā un skats jāvērš uz priekšu tālumā.

Skriešanu nevajadzētu pārtraukt sezonām mainoties, jo tā uzlabo asinsriti, kas ilgtermiņā palīdz nostiprināt sirds muskuļus un asinsvadus. Tāpat uzlabojas arī elpošanas orgānu veselība un palēninās novecošanās procesi.  Regulāri skrienot cilvēks kļūst veiklāks un koordinētāks. Tāpat kā citu fizisko aktivitāšu laikā, arī skrienot, ķermenis sāk izstrādāt endorfīnus, kas rada laimes sajūtu, uzlabo imūnsistēmu, kā arī atvieglo sāpes. Mūsdienās, kad cilvēka dzīves ritms kļūst arvien straujāks, skriešana var kalpot  kā veids, kā samazināt stresu un veltīt laiku sev un savām domām.

Iesildīšanās pirms slodzes ir neatņemama treniņa sastāvdaļa, kuru nekādā gadījumā nevajadzētu izlaist. Veicot iesildīšanos ķermenis tiek sagatavots, ne tikai fizioloģiski, bet arī psiholoģiski. Iesildīšanos nepieciešams sākt ar zemas intensitātes kustībām, iesildot visas galvenās muskuļu grupas, kā arī locītavas, potītes, ceļus, gurnus, mugurkaulu, plecus, kaklu – pakāpeniski palielinot kustību amplitūdu, pēc tam turpināt ar dinamiskiem lokanības vingrinājumiem.

Pirms dodies pie skrejceliņa, atceries, ka iesildīties un atsildīties vari doties arī uz funkcionālo zonu, kur ērti un netraucēti varēsi veikt stiepšanās vingrojumus.

Lai organisms pēc skriešanas spētu pilnvērtīgi atjaunoties un nerastos veselības problēmas, skrējiena noslēgumā nepieciešams pakāpeniski mazināt skrējiena tempu – tas nomierina sirdsdarbību. Būtiski veikt arī stiepšanās vingrojumus – tas palīdz atbrīvot muskuļus pēc slodzes un novērš traumu risku. Regulāra un kvalitatīva atsildīšanās pēc skrējiena nodrošina labu pašsajūtu, kā arī palīdz ķermenim veiksmīgāk atjaunoties, tā veicinot vēlmi arī turpmāk savā ikdienā iekļaut fiziskās aktivitātes.

Novēlu visiem piepildīt savus ar skriešanu saistītos mērķus, neatkarīgi no tā vai tas ir pirmais kilometrs vai kārtējās sacensības maratona distancē. Galvenais –  neļaujiet aukstumam ietekmēt kustību prieku.

Privātā trenere Daniela Kupriša

 

Aizvērt

MyFitness jaunumi

Piesakies MyFitness jaunumiem un esi vienmēr informēts par jaunākajām treniņu iespējām, klubu aktivitātēm un piedāvājumiem!


Lūdzu pārskatiet mūsu privātuma politiku.

Aizvērt

Aizmirsāt paroli?

Privacy Preference Center

Close your account?

Your account will be closed and all data will be permanently deleted and cannot be recovered. Are you sure?