MyFitness

Roberts Sallis, M.D., atzīmē: “Lai arī kādi ir apstākļi, mums ir jādara viss iespējamais, lai cilvēki turpinātu būt fiziski aktīvi. Mums ir jāatrod iespējas, lai nodrošinātu vingrošanai pieejamu vidi. Kustība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.”

Veselības saglabāšana ir fitnesa nozares galvenais uzdevums. Pandēmijas laikā nozares uzmanības centrā ir nepārtraukti sekot līdzi norādījumiem un meklēt iespējas, lai varētu nodrošināt drošu vidi sportot gribētājiem, tāpat sporta klubi rūpējas par saviem klientiem arī tad, ja sporta klubu durvis ir slēgtas un tie nav pieejami. Laikā, kad sporta klubi bija slēgti, galvenā uzmanība tika vērsta uz stingru drošības pasākumu izstrādi, lai mazinātu saslimstības risku un ļautu fitnesa klubiem atsākt darboties. Neskatoties uz šiem centieniem, plašsaziņas līdzekļi un arī atsevišķos gadījumos valsts amatpersonas fitnesa nozari ir nodēvējuši par nedrošu, kaut arī šiem pieņēmumiem nav pamata.

Lai atspēkotu maldīgus uzskatus un neradītu nepareizu priekštatu sabiedrībā, kā arī panāktu, ka fitnesa klubus atzīst par īpaši svarīgiem imunitātes stiprināšanai, IHRSA (International Health, Racquet & Sportsclub Association) tikās ar medicīnas un veselības nozares ekspertiem, lai noskaidrotu speciālistu viedokli šajā jautājumā.  Vairāki viedokļi, ko tālāk publicēsim, apkopo medicīnas, zinātnes un sabiedrības veselības speciālistu- ekspertu atzinumus, koncentrējoties uz:

  • iespēju droši vingrot klubos pandēmijas laikā;
  • nenoliedzamo sporta klubu nozīmīgo lomu cilvēka veselības uzturēšanā;
  • vingrinājumu ietekmi uz cilvēka veselību.

 

VINGROT IR SVARĪGI

Fiziskās aktivitātes ir galvenais hronisku slimību profilakses, ierobežošanas un ārstēšanas rīks. Fiziskās aktivitātes arī veicina ilgtermiņa veselību un ilgmūžību. Aptuveni 20% amerikāņu vingro kādā no valsts 40 000 veselības un fitnesa klubiem.

“COVID-19 ir spilgti izgaismojis mūsu neveselīgo dzīvesveidu … Jūs pētāt sarakstu ar riska grupām, kas varētu nomirt vai smagi ciest no COVID-19 un lielākoties redzat slimības, ko izraisa mazkustīgais dzīvesveids.”  

Roberts Sallis, MD, Sporta medicīnas stipendiju programmas direktors Kaiser Permanente – Fontāna, KA.

Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) datiem tikai puse pieaugušo veic viņiem nepieciešamo vingrinājumu daudzumu ikdienas ietvaros.

“Es, tāpat kā daudzi citi cilvēki, uzskatu, ka fizisko aktivitāšu trūkums ir galvenā mūsu laika sabiedrības veselības problēma. <…> Es kā ilgstoši praktizējošs ģimenes medicīnas ārsts jūtu, ka [fiziskās aktivitātes] ir absolūti svarīgākās zāles, ko es varu izrakstīt saviem pacientiem,” saka Sallis.

Fiziskās aktivitātes var:

  • samazināt hronisku slimību attīstības iespējas;
  • mazināt neinfekciozu un infekciozu slimību (piemēram, koronavīrusa) inficēšanās risku;
  • uzlabot imūno veselību.

Nemaz nerunājot par garīgiem, emocionāliem un vispārējiem ieguvumiem veselībai, veicot fiziskās aktivitātes.

COVID-19 NESAMĒRĪGI KAITĒ TIEM, KURIEM IR HRONISKAS SLIMĪBAS

Atsaucoties uz CDC, nepietiekama fiziskā aktivitāte lielā mērā ietekmē jau esošās slimības, kas palielina arī smagas COVID-19 saslimstības risku. Šīs slimības ietver:

  • HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība),
  • aptaukošanās (ķermeņa masas indekss [ĶMI] ir 30 vai lielāks),
  • 2. tipa cukura diabēts,
  • sirds slimības,
  • vēzis un
  • hroniskas nieru slimības.

Pandēmija ir krasi samazinājusi fizisko aktivitāšu līmeni ASV pieaugušo un bērnu vidū. “Evidation” aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 185 000 dalībnieku, ziņo, ka no 1. marta līdz 8. aprīlim pieaugušo aktivitātes līmenis samazinājās par 48%.

 “Lai arī kādas darbības būtu nepieciešamas veikt sporta klubiem, lai tie darbotos, tās ir jāveic! Tā ir būtiska dzīves sastāvdaļa.”

Roberts Sallis, MD, Sporta medicīnas stipendiju programmas direktors Kaiser Permanente – Fontāna, KA:

Ir satraucoši, ka tik daudzi cilvēki palaiž garām neatsveramos ieguvumus, ko sniedz fiziskās aktivitātes. “Mēs visi atrodamies izolēti savās mājās un gaidām vakcīnu pret COVID-19, nevis dodamies ārā un cenšamies uzlabot savu veselību, aktīvi nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, pareizi ēdot un nesmēķējot,” saka Sallis.

“Mums jāpanāk, lai cilvēki uzņemas atbildību par savu veselību. Tā ir labākā aizsardzība, kāda viņiem ir pret COVID-19,” saka Sallis. “Šis vīruss kādu laiku būs šeit, mums ir jāizdomā, kā sadzīvot ar to, vai arī mēs visi cietīsim no sekām, ko tas radīs.”

 

MAINĪSIM NOSTĀJU: SPORTA ZĀLES IR DROŠAS

Likumdevēji nepareizi dēvē veselības un fitnesa klubus, baseinus, pārgājienu takas utt., raksturojot kā augsta riska vietas pandēmijas laikā. Daži likumdevēji vienkārši nemaina savu attieksmi, pat apzinoties, ka fitnesa klubos šobrīd ir daudz stingrāki dezinfekcijas noteikumi un drošības vadlīnijas, kā arī, ka ir iegūti dati un veikti pētījumi, kas pierāda, ka fitnesa klubi neveicina COVID-19 izplatību.

Sallis piebilda: “Mēs ļaujam cilvēkiem lidot lidmašīnās, mēs ļaujam cilvēkiem doties uz lielveikaliem, mēs ļaujam doties vizītēs pie ārsta. Kāpēc mēs nevaram darīt to pašu sporta zālēs un citās vietās, kur varam būt aktīvi, kas, manuprāt, daudziem cilvēkiem ir patiešām būtiski?”

Fitnesa un sporta klubi ir ieguldījuši darbu, lai padarītu telpas drošākas un tīrākas to apmeklētājiem, darbiniekiem un sabiedrībai. Fitnesa industrijas kolektīvā atbildība ir paziņot, ka sporta un fitnesa klubi ir:

  • ieviesuši neskaitāmas drošības procedūras, klubi ir droši un tīri;
  • spēj palīdzēt kontaktu izsekošanā un
  • ir būtiska sastāvdaļa vispārējai veselībai un vīrusa apkarošanai.

“Profilakse un ārstēšana ir ļoti svarīgas, bet jāņem vērā arī tas, ka galvenie riska faktori saslimšanai ar COVID-19 tiek mazināti, regulāri vingrojot,” saka Sallis. “Member Experience Management” reģistrācijas dati pierāda, ka klubi ir droši. Līdz 7. augustam iegūtie dati, kas apkopoti 2877 veselības un fitnesa vietās, aptaujājot vairāk nekā 49 miljonus respondentu, atklāj tikai 0,002% jeb 42 731: 1 pret vīrusu gadījumu skaitu.

Sallis saka: “Lielākajai daļai cilvēku, kas nomira no COVID-19, ir bijusi vismaz viena hroniska slimība, kas saistīta ar fizisko aktivitāšu trūkumu. Tātad, kāpēc mēs neuzskatītu sporta zāles un citas vietas, kur varam būt fiziski aktīvi, par būtiskām, lai palīdzētu novērst saslimšanas gadījumus un mazinātu negatīvo seku ietekmi?”“Kļūda ir neredzēt sporta klubu lielo nozīmi cilvēku veselības saglabāšanā,” viņš saka.

Raksta autore: Sami Smit, 2020. gada 21. augusts

Pārpublicēts no Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas mājas lapas www.balticfitness.lv

Aizvērt

MyFitness jaunumi

Piesakies MyFitness jaunumiem un esi vienmēr informēts par jaunākajām treniņu iespējām, klubu aktivitātēm un piedāvājumiem!


Lūdzu pārskatiet mūsu privātuma politiku.

Aizvērt

Aizmirsāt paroli?

Privacy Preference Center

Close your account?

Your account will be closed and all data will be permanently deleted and cannot be recovered. Are you sure?