Daži izvairās no fiziskas slodzes, jo ķermenī jūt diskomfortu vai sāpes. Citi kustas, bet negūst labsajūtu, jo trūkst sistemātiskas pieejas. Par to, kā trenēties gudri, saudzējot un atjaunojot ķermeni, – tā, lai nākotnē novērstu traumu riskus, jaunākajā MyFitness podkāsta BEZ SVARIEM epizodē treneris Kārlis Matisāns izjautā traumatologu, ortopēdu Andreju Peredistiju.
Brīžos, kad kustība sagādā nepatīkamas sajūtas, cilvēki mēdz runāt par traumām, tomēr, lai ieviestu skaidrību, traumatologs norāda, ka medicīniskajā pasaulē trauma ir saistīta ar konkrētu brīdi, kurā noticis kritiens vai sastiepums, samežģījums, kas sagādājis akūtas sāpes. Savukārt sāpes un diskomforts, kas uzkrājies laika gaitā, ir pārslodze. Tie, kas regulāri apmeklē treniņus, visbiežāk pieredz pārslodzi, nevis traumas, ja vien treniņā nav noticis kāds negadījums. Pārslodzes izraisītās sekas mēdzam ignorēt, taču jāatceras, ka jebkuras sāpes ir signāls, ka ķemenim ir jāsniedz iespēja sadziedēties. Kā norāda Andrejs Peredistijs, nereti cilvēkiem liekas, ka ārstējoties ir aktīvi jāiejaucas ķermeņa dabiskajos procesos, taču, izrādās, dažkārt pietiek vienkārši apstāties. Kā viņš saka, ķermenim ir fenomenālas atjaunošanās spējas. Protams, jāņem vērā vecums un traumas nopietnība, jākonsultējas ar speciālistu.
Ja runa ir par regulārām un nopietnākām sāpēm, samocītām cīpslām un locītavām, četras nedēļas ir minimālais laika periods, lai ķermenis atveseļojotos. Uzreiz pēc traumas sākas dzīšanas process un veidojas rētaudi. Ir svarīgi ļaut sadzīt līdz galam, citādi bojājumi saglabājas un sāpes kļūst hroniskas. Visticamāk, ir kāda konkrēta kustība, kas provocē šīs sāpes un pārslodzi konkrētajā ķermeņa daļā, tādēļ no tās vajadzētu izvairīties ilgāku laika periodu, jo dzīšanas procesu mākslīgi nav iespējams paātrināt. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka atveseļošanās nenozīmē nekustīgu stāvokli.
Lai gan satraumētā ķermeņa daļa ir jāsaudzē, ir svarīgi kustināt ķermeni kopumā, lai uzturētu aktīvus visus organisma procesus. Treniņi aktivizē asinsriti, kas nodrošina skābekļa apgādi. Traumatologs skaidro, ka skeletu satur un slodzi no locītavām noņem muskuļi, tādēļ arī traumas gadījumā svarīgi turpināt uzturēt kopējo muskuļu masu. Vienmēr ir iespējams trenēt to, kas nesāp, un darīt to apzināti. Ķermenis ir spējīgs adaptēties un kustība ir jāpielāgo ķermeņa spējām. Arī traumētā ķermeņa daļa ir atbilstoši speciālista norādījumiem jākustina, lai tā nezaudētu mobilitāti.
Jautāts, vai viņa kabinetā bieži nonāk cilvēki, kas traumējušies trenažieru zālē, ārsts atklāj, ka arī tad, ja nonāk, tie visbiežāk nav iesācēji, bet gan tie, kas ir pārspīlējuši ar smagu svaru celšanu. Tāpēc ļoti svarīgi sagatavoties treniņiem iesildoties, kā arī izvērtēt sava ķermeņa spējas, jo lielākais risks satraumēties ir tiem, kas pārvērtē savus spēkus. Tajā pašā laikā ārsts lēš, ka puse pacientu pie viņa varētu arī nenonākt, ja būtu savā ikdienā laikus ieviesuši regulāras fiziskas aktivitātes. Tieši cilvēki, kas savlaicīgi sāk trenēties, tādējādi uzturot normālu muskuļu masu, novērš traumu risku un arī vecumdienas sagaida labā formā. Kā skaidro traumatologs, vecumdienās var būt nodilusi locītava, bet, ja ir muskuļu masa, kas to stabilizē, tā var funcionēt un nesāpēt. Tāpat novecojot sašaurinās asinsvadi un pasliktinās skābekļa apgāde, bet kustība to palīdz uzturēt.
Kā nepārslogot ķermeni? Atbilde ir mērena, bet regulāra slodze. Pietiek ar 30 līdz 40 minūtēm dienā, lai sistemātiski ikvienā locītavā veiktu pilnu kustību apjomu un ikviens muskulis sarautos un izstieptos līdz galam. Katram ir jābūt savai individuālajai rutīnai, ko var palīdzēt izstrādāt treneris vai fizioterapeits.
Uzzini vairāk MyFitness podkāsta BEZ SVARIEM epizodē “Vizīte pie traunatologa.” Skatīt šeit.
