Laura Timoško reiz bija mārketinga vadītāja, bet pēc grūtniecībām viņas dzīve kardināli mainījās. Viņa ne tikai kļuva par māti divām meitiņām, bet arī krasi izmainīja savas ikdienas ritējumu, mainot profesiju un augstākajā pakāpē kļūstot par veselīga dzīvesveida entuziasti. Laura ir pārliecināta – galvenais, lai viss ir harmonijā!

Privātais arhīvs.

Cik sevi atceras, Laura vienmēr bijusi aktīvs cilvēks. Ja agrāk viņa savu brīvo laiku pavadījusi, dejojot deju grupas “Dzirnas” pamatsastāvā, tad tagad viņa sevi ir atradusi pavisam citā veidolā, izveidojot no aktīvā dzīvesveida arī karjeru. Laura ir hatha jogas, “body ART” un “TRX” trenere. Visas šīs jomas, kurās viņa specializējusies, spēcina gan garu, gan ķermeni.

Laura stāsta, ka veselīgs dzīvesveids viņai ir ļoti svarīgs. Turklāt to pamēģināt ievērot viņa ieteiktu visiem. Taču šādā gadījumā pašam cilvēkam ir jāsaprot, kāpēc tas viņam ir vajadzīgs, lai rastos gribasspēks kaut ko mainīt. “Cilvēks mainās ne tikai izskatā, bet arī savās sajūtās, kas, man šķiet, ir svarīgāk par fizisko ķermeni. Un pēkšņi pietiek ar mazāk gulētu stundu, rodas enerģijas pieplūdums un gribasspēks aug arvien lielāks,” par pozitīvajām pārmaiņām stāsta Laura. aktīvās sievietes entuziasmam par veselīgu dzīvesveidu nav robežu – jau sešus gadus kopā ar draudzeni viņa divreiz gadā rīko attīrīšanās kūres, kā arī šogad sākusi rīkot meistarklases, kurās dalās ar veselīgu ēdienu un našķu receptēm.

Lielā mērā Lauras dzīvi var iedalīt divos posmos – pirms un pēc grūtniecībām. Tieši šis laiks ir bijis kā pavērsiena punkts, kas pilnībā mainījis Lauras ikdienu visos iespējamos veidos. “Pirms tam strādāju biroja darbu. Biju mārketinga vadītāja uzņēmumā, kas tirgo būvtehniku. Pēc abām grūtniecībām sapratu, ka birojā vairs negribu atgriezties, lai arī man tur ļoti patika. Viss mainījās, kad es aizgāju uz pirmo topošo māmiņu jogas nodarbību. Pirms tam uzskatīju, ka joga nav man – es dejoju, skrēju, sportoju. Joga? Domāju – tas ir garlaicīgi! Bet pēc nodarbības es burtiski lidoju. Sapratu – tieši otrādi – tas tik ļoti ir man. Saliek visu “pa plauktiņiem” – gan domas, gan sajūtas. Un tā es sāku praktizēt jogu padziļināti un izglītojos! Vēlāk jau sāku apmeklēt mācības, kursus, meistarklases u. c. Savu pirmo nodarbību novadīju, kad otrajai meitiņai bija trīs mēneši! Bet kopumā varu teikt – pateicoties abām meitiņām, tagad esmu tur, kur esmu!”

Privātais arhīvs.

Pēc abām grūtniecībām sapratu, ka birojā vairs negribu atgriezties, lai arī man tur ļoti patika. 

Pati Laura gan uzsver – pārmaiņas kopumā nav bijušas pārāk krasas, jo aktīvs dzīvesveids viņai bijis raksturīgs kā pirms, tā arī pēc tam, tomēr to, ka nācies pilnībā izmainīt savu ikdienu un karjeras gājumu, noliegt nevar. “Agrāk savā dzīvoklī paliku tikai pa nakti – pēdējie četri gadi pirms meitām bija vienā lielā skrējienā! Es strādāju pilnu slodzi, dejoju trīs līdz piecas reizes nedēļā, brīvdienās bija koncerti, es mācījos augstskolā pilna laika studijās, es satikos ar draugiem, atpūtos! Uh, ko tik nedarīju! Tas, pie kā es paliku pēc grūtniecībām, – apvienoju hobiju ar darbu. Vai tas bija grūti? Uzreiz ne. Pēc meitiņu piedzimšanas ķermeni un prātu pārņēma eiforija. Un, kad sāku vadīt nodarbības divas reizes nedēļā, tie bija mani izraušanās svētki – un es ne tikai vadīju, bet arī pavingroju pati līdzi. Bet pēc tam – kad dūdas paaugās, tad gan sāka palikt citādi – eiforija mazinājās un sāku atgriezties realitātē. Vairākas reizes “sabesījos” un domāju mest visu pie malas un atgriezties biroja darbā, sēdēt no–līdz un neparko vairāk ikdienā nedomāt un nesatraukties. Izpildīt direktora uzdevumus un miers. Bet tad es sevi iedomājos sēžam biroja krēslā katru dienu, visas darba dienas pēc kārtas, un sapratu – nē, es taču to vairs nevarēšu. Tikšu pāri šim grūtuma vilnim, un viss saies harmoniskās sliedēs atpakaļ. Patīk būt pašai sev direktoram.”

Privātais arhīvs.

Vairākas reizes “sabesījos” un domāju mest visu pie malas un atgriezties biroja darbā, sēdēt no–līdz un neparko vairāk ikdienā nedomāt un nesatraukties. Izpildīt direktora uzdevumus un miers. Bet tad es sevi iedomājos sēžam biroja krēslā katru dienu, visas darba dienas pēc kārtas, un sapratu – nē, es taču to vairs nevarēšu. 

Tomēr abu bērnu nākšana pasaulē īpaši atmiņā palikusi tāpēc, ka tas esot Laurai bijis ļoti smags periods, atklāti stāsta aktīvā sieviete. “Abas grūtniecības bija ļoti smagas. Es par to rakstīju arī savā blogā… Grūtniecības ir manas dzīves lielākās traumas, kurām, šķiet, vēl joprojām neesmu tikusi tā kārtīgi pāri, – lai arī fiziskā forma šobrīd man ir labāka nekā pirms abām grūtniecībām.” Laura skaidro, ka grūtniecības laikā pieņēmusies par 33 kilogramiem, sāpes ceļos un mugurā nav pārgājušas pat pēc dzemdībām. “Vajadzēja kārtīgi strādāt, lai tiktu atpakaļ “savā ķermenī”. Es domāju, ka šīs grūtniecības mani padarīja tikai stiprāku. Es pierādīju sev, ka daudz var panākt ar gribasspēku un ticību sev. Būt mammai ir Dieva lielākā dāvana. Es pat nevaru iedomāties savu dzīvi bez meitām. Es neatceros, ko es darīju, kad man dūdu nebija. Kāda bija mana ikdiena? Kā man varēja nebūt garlaicīgi?”

Runājot kopumā par mātes lomu, Laura teic: “Būt mammai ir atbildīgs dzīves darbs – kā pareizi audzināt, kā pareizi lutināt, cik pareizi ir būt stingrai un cik pareizi ir tādai nebūt nemaz? Audzināšana, pareizo pamatu ielikšana – grūti dažreiz ir izdomāt un sajust, kurš ir tas īstais ceļš. Bieži uzticos intuīcijai! Pagaidām tā mani nepieviļ.”

Lauras ikdiena tiešām ir diezgan raiba un dažādām aktivitātēm bagāta – viņa vada treniņus, ir mamma, raksta blogā un brīvajā laikā ļaujas dažādiem hobijiem, tostarp būšanai pie dabas un sērfošanai. Kā visam pietiek laika un spēka? “Tagad esmu tikusi līdz tādai stadijai, ka visa ir tieši tik daudz, cik es pati varu “pavilkt”. Bet ir iets cauri ļoti dažādiem posmiem. Esmu sagrābusies par daudz, pati sev pārmetusi, ka mazāk ar ģimeni pavadu laiku, bet vienlaikus atteikties no kaut kā ir bijis žēl. Tad ir bijuši gluži pretēji momenti dzīvē – kad esmu sev “nogriezusi” par daudz. Tagad ir labs posms – nav ne par daudz, ne par maz. Es ceru, ka izdosies šajā posmā noturēties.” Laura stāsta, ka bieži vien tieši viņas ķermenis ir tas, kas regulē aktivitāšu daudzumu, proti, kad tas piesaka streiku, jo visa kā ir gana, vai arī enerģijas ir pārpārēm, bet netiek likta lietā.

Dzīvot harmonijā ar sevi un savu ķermeni, protams, ir ļoti svarīgi. Bet pie tā ir jānonāk. Ir jābūt īstajā vietā, ir jādara tas, kas tev no sirds patīk. 

“Tieši šajā momentā es esmu harmonijā ar sevi. Bet ne vienmēr tas izdodas. Lai saglabātu harmoniju sevī, pie tā ir jāpiestrādā. Ir grūtāki dzīves posmi, ir vieglāki – kā jebkuram normālam cilvēkam. Dzīvot harmonijā ar sevi un savu ķermeni, protams, ir ļoti svarīgi. Bet pie tā ir jānonāk. Ir jābūt īstajā vietā, ir jādara tas, kas tev no sirds patīk. Nevar sev melot, un nevar sevi un arī citus mānīt. Un, pats galvenais, nevajag savu dzīvi salīdzināt ar citu cilvēku dzīvi, dzīvot tagad – nekavēties pagātnē, nedomāt “kā būtu, ja būtu”, bet gan – “kā ir, ja ir”.”

Avots: Zane Treifelde Viņa.lv redaktore