MyFitness

Ilona Ceple ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem, šķiet, ikdienā ir vairāk nekā 24 stundas, turklāt nosēdēt mierā – tas ir kaut kas neiedomājams. Jau kopš bērnības vienmēr atrodoties kustībā, viņa ir izmēģinājusi un aizrāvusies ar ļoti daudzām lietām, un, kā uzskata pati, – ir forši, ja ir iespēja pilnveidoties dažādās jomās.

21 gadu vecās Ilonas ikdiena ir diezgan saspringta – viņa ir pilna laika studente Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), ne tikai apzinīgi mācoties, bet arī iesaistoties studentu pašpārvaldē, uz pusslodzi strādā kā administratore MyFitness sporta klubā, kā arī sešas reizes nedēļā dodas uz treniņiem. Viņa ir cilvēks, kas bez aktivitātēm nespēj iztikt ne mirkli!”Sports man asinīs ir no pašas bērnības. Sāku trenēties kopā ar savu tēvu, kad man bija aptuveni seši gadi. Gājām kopā skriet, bet vēlāk – arī trenēties uz stieņiem. Mans tēvs ir mans motivētājs ļoti daudzās lietās – tieši ar savu raksturu un apņēmību,” stāsta Ilona.Īstermiņa motivācija man ir dažāda, bet ilgtermiņā – tā ir veselība, prieks par to, ko tu dari un sacensību gars pašai ar sevi!“No pirmās līdz ceturtajai klasei gāju uz akrobātiku, cirka skolu. Tie bija četri gadi – dabūju savu lokanību,” stāsta Ilona, piebilstot, ka arī šīs prasmes viņai palīdzējušas nākotnē. Tomēr lielāko dzīves posmu Ilona aizrāvusies tieši ar karatē, kas kalpojis par labu pamatu visām sportiskajām aktivitātēm.

Foto: Privātais arhīvs

“Pēc cirka skolas sākās nopietnais sports – 7 gadus pavadīju pilna kontakta karatē. Diezgan augstā līmenī un profesionāli, biju izlasē un braukāju pa ārzemēm uz sacensībām. Pamats iegūts tieši karatē – gan fiziskā sagatavotība, gan rakstura ieaudzināšana.”

Vaicāta, kā viņa sevi atrada tieši šajā sporta veidā, Ilona teic, ka stāsts esot diezgan interesants – uz nodarbībām bija jādodas viņas brālim, kuru Ilona kā vecākā māsa ir pavadījusi uz treniņiem. Jau pašā pirmajā reizē, aizvedusi brāli, viņa ieinteresējās – patiesi iepaticies tas, kas tur notiek, tāpēc iesaistījusies, savu pirmo nodarbību pavadot džinsos un džemperī. Interesanti ir tas, ka brālis šo sporta veidu pēc gada ir pametis, bet Ilona turpinājusi iesākto.

Pēc pusotra mēneša aktīviem treniņiem treneris Ilonas vecākiem pavēstījis, ka viņš vēlas jauno censoni gatavot Eiropas sacensībām jauniešiem. 12 gadu vecumā, trenējoties vien divus mēnešus, Ilona startēja Eiropas mēroga sacensībās. No četrām meitenēm Ilona palika otrajā vietā, iegūstot titulu “Labākais cīnītājs”, jo, pirmajā cīņā salaužot kājai pirkstu un diemžēl šo cīņu zaudējot, viņa turpināja – stājās pretim vēl divām pretiniecēm, abas uzvarot. “Tad man parādījās iekšējais azarts – es varu, es gribu!”

Diemžēl man šo sporta veidu nācās pamest, jo tas bija nežēlīgs. Sākās veselības problēmas.

Ilona ir divkārtēja pasaules čempione, četrkārtēja Eiropas čempione, kā arī septiņkārtēja Latvijas čempione karatē jauniešu vecumposmā.

Foto:Privātais arhīvs

“Diemžēl man šo sporta veidu nācās pamest, jo tas bija nežēlīgs. Sākās veselības problēmas. Kuņģis, aknas, arī stress un uz tā pamata radušās alerģijas. Būt vienīgajai meitenei izlasē, kur tevi sit vīrieši, nav viegli,” stāsta Ilona, kurai reiz izdarīts arī smags sitiens ar celi pa mugurkaulu, kā rezultātā ārsts viņai licis mēnesi atpūsties, bet pusgadu piebremzēt ar aktivitāti treniņos. “Es sapratu, ka šis sporta veids bojā manu veselību, un nolēmu, ka jāizmēģina kas jauns. Tomēr es vēl joprojām esmu “iekšā” karatē – es piedalos kā tiesnese sacensībās. Federācija ir kā mana ģimene.”

Foto: Krišjānis Ķikuts

Starp karatē un nākamo nopietnas aizraušanās posmu – fitnesu – Ilona izmēģinājusi savus spēkus vairākās jomās – frisbijā, roku laušanās sportā, dejošanā, jogā. “Mana ikdiena vienmēr ir bijusi aktīva!”

Turklāt noteikti vērts pieminēt – Ilonu aizrauj ne vien sportiskās aktivitātes, bet arī dažādi rokdarbi, kam viņa atrod laiku ikdienā. Viens no viņas vaļaspriekiem – meikaps. “Tad, kad es trenējos karatē, es biju puiciskāka. Biju gājusi uz jogas nodarbībām, tur man teica – ja tu nodarbojies ar tik puicisku sporta veidu, tev vajag iemācīties citu veidu, kā sev piesaistīt sievišķīgo enerģiju.” Sacīts, darīts. Tagad Ilona var pavadīt stundas, lūkojoties dažādus video un iedvesmojoties no jaunām aktualitātēm.

Gluži tāpat Ilonai patīk arī adīt, izšūt, tamborēt, tāpēc Ziemassvētku laiks jaunietei ir īpaši aktīvs, lai pagūtu saviem mīļajiem sadarināt zeķu pārus. “Man liekas, ka ir forši, ja ir iespēja pilnveidoties dažādās jomās, atrodot kādu jomu, kur izcelties vairāk.”

Man liekas, ka ir forši, ja ir iespēja pilnveidoties dažādās jomās, atrodot kādu jomu, kur izcelties vairāk.

Taču kopumā gan var teikt, ka sportiskajām aktivitātēm vienmēr veltīts vairāk enerģijas.
Tā kā Ilonas tētis Viesturs arī aizraujas ar sportu un mājās pats savām rokām izbūvējis sporta zāli, tad Ilona nolēmusi pievērsties spēka treniņiem. “Sāku mēģināt un eksperimentēt pati,” tā Ilona. “Bet 19 gados es nopirku savu pirmo sporta zāles abonementu,” stāsta aktīvā meitene. Tomēr arī tad gadījies, ka degsme pārdegusi un dažbrīd treniņi izlaisti. Ilonas izvēle ietekmēja arī rezultātus, tāpēc viņa nolēmusi, ka jāsāk pieturēties pie grafika un disciplīnas. “Es izvēlējos konkrētu mērķi un izveidoju plānu.”

Viņa mācījusies tehnikumā par restorānu pakalpojumu komercdarbinieku, bet vienmēr sapņojusi arī par tālāku studēšanu, tādēļ pēc kārtīgas apdomāšanas viņa uzsākusi studijas LSPA fizioterapijas jomā, kas arī ir vēl viena likumsakarība un Ilonas kaislība.

Foto: Privātais arhīvs

Runājot par ēšanu, Ilona atzīst, ka šobrīd dzīvo kaloriju deficītā, kas nozīmē – uzņemts tiek mazāk, nekā patērēts. Lai arī ēdienkartei ir liela loma ķermeņa veidošanā, viņa atļaujas arī šad un tad panašķoties, galvenais, lai nepārsniegtu konkrēto kaloriju skaitu. “Es to nenosauktu par badošanos. Es apēdu tik daudz, lai ķermenis justos labi. Bieži vien mēs gribas ēst emocionāli, nevis tāpēc, ka mums tiešām vajag. Protams, ir jāmāk arī klausīt savu ķermeni, visam ir jābūt līdzsvarā!”

Ilona gan piebilst, ka, lai arī tagad nebadojas, šī pieredze viņai nav sveša. “Kad man bija 17 gadi, man bija problēmas ar lieko svaru. Kad tu nezini, kā no tā tikt vaļā, tu izlem, ka vieglākais variants ir badoties. Arī tas ietekmēja manu veselību. Divas nedēļas gandrīz neko neēdu, bet trenējos katru dienu. Tagad esmu mācījusies no savām kļūdām, sapratusi, cik tas bija nepareizi.”

Foto: Privātais arhīvs

Tagad Ilona trenējas sešas reizes nedēļā, nodarbinot dažādas ķermeņa vietas un muskuļu grupas. Vidēji treniņi ilgst divas līdz divarpus stundas.

Viņa atzīst, ka sākotnēji saņemties katru dienu pieturēties pie konkrētas disciplīnas ir bijis grūti un sajūtas pēc pirmajiem treniņiem nav bijušas eiforiskas, jo par sevi licis manīt nogurums. Līdzko pagājis kāds laiks un ķermenis pielāgojies, klāt arī esot bijusi patīkamā sajūta. “Viena no kļūdām treniņu sākuma procesā – izvirzīt nesasniedzamus mērķus. Ja tev nav tūlītēja rezultāta, pazūd interese, tāpēc sākumā svarīgi izvirzīt mērķi, kas ir mazāks un reālāks.” Ilona arī piebilst, ka arī viņai dažkārt ir slinkums un, ja treniņš ir no rīta, vēlme ilgāk pagulēt, tomēr tad viņa atceras par enerģisko sajūtu, kas parādās pēc treniņa, un piespiež sevi nepadoties. “Vienmēr ir jāatceras par saviem mērķiem, kāpēc tu vispār to iesāki, un sajūtām pēc tam!”

Man pašai liekas, ka sievietes atlētiskais, dabīgi veidotais augums ar muskuļiem ir skaists. Bet galvenais – lai tu pats jūties labi.

Runājot par muskuļiem, Ilona teic tā: “Manuprāt, sieviete nevar par daudz pārtrenēties. Cita lieta ir tad, ja papildus tiek lietoti hormonālie preparāti. Man pašai liekas, ka sievietes atlētiskais, dabīgi veidotais augums ar muskuļiem ir skaists. Bet galvenais – lai tu pats jūties labi.”

Ilonai ir mērķis trenēties tik ilgi, cik viņai ļaus veselība, cerībā, ka tas būs līdz vecumdienām. “Cik esmu redzējusi, ja cilvēks vecumdienās pārstāj kaut ko darīt, tad tāds viņš arī paliek – nevarīgs. Man nav mērķis apstāties. Tā nav tikai ķermeņa būvēšana, tā ir iekšējās labklājības veidošana. Kad es trenējos, tā ir sava veida relaksācija un meditācija. Es turpināšu, kamēr varēšu,” tā Ilona, kura vēl prāto par dalību sacensībās arī turpmāk.

Kaislīgā sportiste stāsta, ka cilvēku attieksme saistībā ar viņas dzīvesveidu ir divējāda – kādi pateiks kādu labu vārdu vai vaicās pēc padoma, bet citi – nekautrēsies pārmest par Ilonas izvēlēm. “Es cenšos laist garām negatīvo, jo es daru to sev, ne citiem. Apkārtējo viedoklis man nav tik svarīgs. Vienmēr būs kāds, kas nosodīs jebko, ko tu darīsi.”

“Īstermiņa motivācija man ir dažāda, bet ilgtermiņā – tā ir veselība, prieks par to, ko tu dari un sacensību gars pašai ar sevi!”

Raksta autors: Zane Treifelde, Viņa.lv redaktore

 

 

Aizvērt

MyFitness jaunumi

Piesakies MyFitness jaunumiem un esi vienmēr informēts par jaunākajām treniņu iespējām, klubu aktivitātēm un piedāvājumiem!

Aizvērt

Aizmirsāt paroli?